Informācija par nākamā ANO ģenerālsekretāra ievēlēšanas procesu un Latvijas nostāja
Pašreizējā ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša mandāts beidzas šogad 31.decembrī. Viņš ir devītais ANO ģenerālsekretārs, un darbu sāka 2017.gada 1.janvārī.
Par procedūru
- Saskaņā ar ANO Statūtu 97. pantu un ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju 79/327, ANO ģenerālsekretāru ieceļ ANO Ģenerālā asambleja pēc ANO Drošības padomes (DP) rekomendācijas, attiecīgi ANO DP valstīm ir noteicošā loma nākamā ģenerālsekretāra izvēlē.
- Lai ANO DP rekomendētu kandidātu apstiprināšanai Ģenerālajā asamblejā, nepieciešamas vismaz 9 balsis un jāizpildās nosacījumam, ka neviena no piecām pastāvīgajām ANO DP valstīm jeb P5 (Apvienotā Karaliste, ASV, Francija, Krievija, Ķīna) neiebilstu.
- Pēc “nerakstītas rotācijas” šoreiz kārta būtu Latīņamerika un Karību jūras valstu (GRULAC) kandidātam, taču līdz šim praksē ne vienmēr tiek ievērots šis princips. Vēl ir Āfrikas grupa, Āzijas-Klusā okeāna (un Tuvo Austrumu grupa), Austrumeiropas grupa (EEG) un Rietumeiropas grupa (WEG). EEG ir vienīgā grupa, no kuras nekad nav bijis ievēlēts ANO ģenerālsekretārs.
S. Pavļuta-Deslandes: “Šis ir viens no svarīgākajiem lēmumiem, ko šogad būs jāpieņem ANO dalībvalstīm, un nozīmīgākā loma šajā procesā būs tieši ANO Drošības padomes valstīm, tajā skaitā mums – Latvijai. Nenoliedzami, šī mūsu valstij ir unikāla, vēsturiska iespēja un pieredze. Latvija iestājas par pēc iespējas atklātāku un taisnīgāku ANO ģenerālsekretāra atlases procesu, un šajā jautājumā esam spējuši panākt vienādus spēles noteikumus visiem kandidātiem, tajā skaitā, piemēram, visiem kandidātiem ir jānotur neformālie dialogi Ģenerālajā asamblejā, un visiem kandidātiem ir jānotur formālie dialogi ANO Drošības padomē.”
- Līdz šim notikuši seši indikatīvie ANO DP balsojumi jeb tā dēvētie straw polls: 30. jūlijā, 21. augustā, 18.septembrī, 29. septembrī, 7. oktobrī un 16. oktobrī. Tie ir neformāli balsojumi, lai indikatīvi noteiktu, cik liels atbalsts ir katram no kandidātam. Šie balsojumi nevienu nediskvalificē.
- Nesenākais balsojum (16. oktobrī) pirmo reizi bija “krāsains”, kad 5 ANO DP pastāvīgās valstis balsoja ar sarkaniem biļeteniem (balsošanas veidlapām), bet ievēlētās 10 valstis – baltas krāsas biļeteniem (balsošanas veidlapām). Balsojuma process un rezultāti ir konfidenciāli un netiek publiskoti vai komentēti.
- Provizoriski nākamais indikatīvais balsojums jeb straw polls notiks jaunnedēļ, taču tas vēl nav oficiāli apstiprināts.
Par kandidātiem
Joprojām var tikt izvirzīti jauni kandidāti, jo izvirzīšanai nav stingri noteikta termiņa. Kandidātus izvirza dalībvalstis – tai nav obligāti jābūt kandidāta dzimtajai valstij. Pašlaik ir septiņi ANO ģenerālsekretāra amata kandidāti:
- Rafaels Marjāno Grosi (Rafael Mariano Grossi, Argentina), Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors;
- Rebeka Grinspana (Rebeca Grynspan, Costa Rica), ANO Tirdzniecības un attīstības konferences ģenerālsekretāre, kura ir atkāpusies no amata uz kandidatūras laiku;
- Marija Fernanda Espinosa (Maria Fernanda Espinosa Garces, Ecuador), bijusī ANO Ģenerālās Asamblejas prezidente;
- Karolīna Rodrigesa-Birketa (Carolyn Rodrigues-Birkett, Guyana), pašlaik Gajānas vēstniece ANO, bijusī Gajānas ārlietu ministre;
- Olara Otunu (Olara Otunnu, Uganda) bijušais Ugandas ārlietu ministrs un pirmais ANO ģenerālsekretāra Īpašais pārstāvis par bērniem un bruņotiem konfliktiem;
- Ivonna A-Baki (Ivonne A-Baki, Ecuador), bijusī Ekvadoras vēstniece.
- Lana Nusseibeh (Lana Nuseibe, UAE), Apvienoto Arābu Emirātu valsts ministre un īpašā pārstāve ANO. Iepriekš bijsi AAE pastāvīgā pārstāve ANO (2013-2024).
21. septembrī Mišela Bašelē (Ms. Michelle Bachelet Jeria, Chile), bijusī Čīles prezidente un bijusī ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos, atsauca savu kandidatūru.
17. oktobrī Makijs Salls (Mr. Macky Sall, Senegal), bijušais Senegālas prezidents, publiski paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru.
Latvijas nostāja
Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes: “Apvienoto Nāciju Organizācijai ir nepieciešams ģenerālsekretārs vai ģenerālsekretāre ar izcilām līderības spējām, spēju reformēt ANO, stingru un principiālu nostāju par starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem, tajā skaitā valstu teritoriālo integritāti, un nelokāmu apņemšanos stiprināt multilaterālismu. Mums ir nepieciešams pieredzējis un profesionāls līderis vai līdere, kura spētu atjaunot uzticēšanos ANO un nodrošināt institūcijas rīcībspēju pašreizējā ģeopolitiskajā realitātē. Latvijas vērtējumā nākamā ģenerālsekretāra izvēles process ir vēsturiska iespēja pirmo reizi vairāk nekā 80 gadu laikā ģenerālsekretāra amatā iecelt sievieti.”